Gravīras vēsture aizsākās 14.gadsimta beigās Vācijā ar koka gravēšanu. 17. gadsimta sākumā ar gravīru tika iepazīstināta Francija, un šajā vēsturiskajā periodā gravīra kļuva par varas un tirdzniecības priekšmetu. Fotogrāfija un foto mehānikas procesi 19.gadsimtā bija gravēšanas jomā lielu izaicinājumu laiks. Tieši šajā grūtajā koka gravēšanas laika posmā ķīmijas inženieris un farmaceits Fransuā Šarbonels 1862.gadā uzsāka ražot “grunts krāsas dobspiedei un litogrāfijas tušas”. Daudzi mākslinieki bija gravēšanas kā mākslinieciskā izteiksmes veida celmlauži. Tādi impresionisti kā Pissaro, Degā, Manē un Renuārs radīja gravējumus, kurus savā darbnīcā iespieda Leblanks – viens no tā laika lielākajiem Charbonnel klientiem.
20. gadsimta sākums bija gravēšanas zelta laikmets. Pieaugot darbnīcu skaitam, gravēšanas pakalpojumi kļuva demokrātiskāki. Charbonnel turpināja apgādāt darbnīcas ar krāsām un izveidoja veselas darba studijas. Parīze kļuva par mākslas iespiedumu galvaspilsētu. Šis aktīvais periods ilga 30 gadus, līdz parādījās konkurents, kas bija bīstamāks par fotogrāfiju: ofsetspiede. Gravīrai tas bija liels trieciens. Daudzas darbnīcas tika pārveidotas par ofseta spiestuvēm, bet citas savu darbību pārtrauca. Gadsimta sākumā Parīzes darbnīcu gūtie panākumi joprojām piesaistīja gravierus un litogrāfus no visas pasaules un Charbonnel turpināja pilnveidot savu darbu un produktu kvalitāti saskaņā ar mākslinieku un darbnīcu vēlmēm.
1989. gadā uzņēmumu Charbonnel iegādājās Lefranc&Bourgeois. Lai gan ražotne tika pārcelta uz citu vietu, ražošanas process tika atstāts nemainīgs.